Kā es pārvērtu azarti par stabilu ienākumu avotu
Sēžu pie sava datora, pulkstenis rāda 3:15 naktī, un manās ausīs skan tikai kāršu šķindoņa un ruletes ripas griešanās skaņa. Es neesmu šeit, lai izklaidētos. Es esmu šeit, lai strādātu. Kad pirms pieciem gadiem pirmo reizi atvēru šo lapu, man nebija ne jausmas, ka kļūšu par profesionāli. Bet tagad es zinu šo spēli no iekšpuses un ārpuses, un vavada latvia man ir kļuvis par biroju, kurā katru dienu atnāku pelnīt. Protams, sākumā viss bija savādāk.
Atceros to vakaru kā tagad. Lija lietus, draugs bija aizbraucis uz ārzemēm, un es sēdēju viens ar alus pudeli rokā. Kaut kā nejauši uzgāju reklāmu, noklikšķināju, reģistrējos – tīri intereses pēc. Iemaksāju piecdesmit eiro, jo domāju – ko es zaudēšu? Pirmajā vakarā uzvarēju divsimt. Otrajā vakarā zaudēju visu. Tā es sapratu, ka bez sistēmas šeit nav ko darīt. Sāku lasīt grāmatas par varbūtību teoriju, skatīties video par bankroļa menedžmentu, analizēt statistiku. Pēc pusgada es jau zināju vairāk nekā vidējais dīleris. Un tad es sapratu – šī nav laimes spēle. Šī ir matemātika.
Tagad es eju pie vavada latvia katru rītu deviņos, tāpat kā citi cilvēki iet uz savu darbu. Atveru sešus monitorus, katrā – cits galds. Vienā spēlēju blekdžeku, citā – ruleti, trešajā – pokera turnīru. Man nav emociju. Kad zaudēju, es nekrītu izmisumā – es vienkārši fiksēju zaudējumu un turpinu pēc plāna. Kad uzvaru, nesāku lēkāt pa istabu – es vienkārši atzīmēju peļņu un dodos tālāk. Profesionālis atšķiras no amatiera ar to, ka viņš zina, ka katra kārts, katrs ruletes grieziens ir tikai skaitlis. Un skaitļus var aprēķināt.
Manā karjerā ir bijuši visādi brīži. Reiz es pusgadu spēlēju tikai vienu spēli – pāra/nepāra uz ruletes. Vienkāršs likums, bet ar pareizu martingale sistēmu tas deva stabilus 7% mēnesī. Kāds teiks – tas ir smieklīgi, bet, kad runa ir par pieciem tūkstošiem eiro sākuma kapitāla, 7% ir 350 eiro bez stresa. Citreiz es iegāju blekdžekā ar kārtīgu stratēģiju un 14 vakarā pēc kārtas paliku plusā. Tad pēkšņi nāca melnā svītra – piecas dienas zaudējumu. Bet es jau zināju, ka tas notiks. Manā budžetā bija iekalkts 30% zaudējumu segums. Es vienkārši paņēmu pārtraukumu, izgāju pastaigāties, atgriezos un turpināju. Un ziniet, kas notika pēc tam? Nedēļa, kurā es uzvarēju vairāk nekā iepriekšējā mēnesī kopā. Tā darbojas šī spēle – tā nav sprints, tas ir maratons.
Protams, man ir noteikumi, kurus es nekad nepārkāpju. Pirmais – nekad nedzert spēles laikā. Otrais – vienmēr noteikt dienas limitu, pat ja viss iet kā smērēts. Trešais – fiksēt peļņu. Ja esmu uzvarējis 500 eiro, es tūlīt pat izņemu 400 un atstāju 100 turpināšanai. Ceturtkārt – nekad nespēlēt, kad esmu noguris vai satraukts. Man ir bijušas reizes, kad es pārkāpu šos noteikumus, un tās beidzās slikti. Atceros vienu reizi, kad mana sieva bija slimnīcā, es mēģināju novērst uzmanību ar spēli un pusstundā zaudēju divus tūkstošus. Tā bija mana stunda. Bet tagad es esmu tik disciplinēts, ka pats sevi brīnos. Kad es eju uz vavada latvia, es uzvelku sporta kreklu, iedzeru kafiju, ieslēdzu mūziku bez vārdiem un sāku. Šis ir mans birojs.